Starptautiski elektrotehniskās komisijas (IEC) un Eiropas normas (EN) noteiktie strāvas adapteru standarti atšķiras pēc jomas, teritoriālās piemērošanas un regulatīvās kontroles. Šeit ’ir atšķirību kopsavilkums:
1. Joma un izcelsme
IEC (Starptautiskā elektrotehniskā komisija)
- Globāls standarts elektriskajām tehnoloģijām, ieskaitot barošanas adapteri .
- Koncentrējas uz drošību, veiktspēju un savstarpēju darbījas spēju (piemēram, IEC 62368-1 drošībai, IEC 62680 par USB enerģijas piegādi).
- Nodrošina pamatu valsts/reģionālajiem standartiem.
EN (Eiropas norma)
- Reģionālie standarti, ko pieņēmusi CENELEC (Eiropas Komiteja elektrotehniskajiem standartiem) Standartizācija).
- Bieži atspoguļo IEC standartus, bet pievieno ES specifiskus prasības (piemēram, EN 62368-1 = IEC 62368-1 + ES grozījumi).
- Nodrošina atbilstību ES direktīvām (piemēram, Zemsprieguma direktīva (LVD), EMC direktīva).
2. Reģionālais vs Globālā piemērošana
IEC: G globāli standarti, kuros uzsvars likts uz starptautisko standartizāciju. D izstrādāti, lai nodrošinātu elektronisko ierīču vienmērīgu darbību visā pasaulē un veicinātu starptautisku tirdzniecību. Piemēram, IEC 62368 standarts ir starptautisks drošības standarts elektroniskiem un elektriskiem izstrādājumiem, kas piemērojams strāvas adapteriem dažādās valstīs.
LV: To izstrādājis Eiropas standartizācijas komiteja (CEN), galvenokārt koncentrējoties uz Eiropas valstīm. Tie ir saskaņoti ar Eiropas Savienības noteikumiem un direktīvām. Ja strādātspējas pārveidotājs tiek pārdots Eiropas Ekonomikas zonā, tam jāatbilst attiecīgajiem EN standartiem.
3. Galvenās prasību atšķirības
IEC: Izveidoti, pamatojoties uz starptautisku ekspertu konsensu, ražotāji tos pieņem brīvprātīgi. Vairumā valstu nav juridiski saistoši atbilstīt IEC standartiem. Tomēr daudzas valstis pamato savas valsts standartus uz IEC standartiem, tāpēc to ievērošana palīdz iekļūt globālos tirgos.
LV: Noteikti ar Eiropas Savienības likumdošanu, kad EN standarts ir ratificēts, tas kļūst par valsts standartu visās ES dalībvalstīs. Atbilstība ir būtiska, lai iekļūtu tirgū ES ietvaros. ES valstīs attiecīgais EN standarts aizstāj jebkurus pretrunīgus standartus, tostarp IEC standartus. Vairākums EN standartu izveidoti, pamatojoties uz IEC standartiem, tāpēc bieži vien tie ir tehniski līdzīgi.
Aspekts |
IEC standarti |
EN standarti |
Juridiskais spēks |
Brīvprātīgi (ja nav pieņemti) |
Obligāti ES valstīs |
Spēja/frekvence |
Plašs (100-240V,50/60Hz) |
Specifisks ES (230V,50Hz) |
Tipi |
Tiek pārklāti globālie formāti (piemēram, IEC60320) |
Tikai Eiropas spraudnis (piemēram, EN50075 par Euro spraudni) |
EMC testēšana |
Vispārīgie norādījumi (IEC 61000) |
Stingrāki Eiropas Savienības EMC ierobežojumi (EN 55032, EN 61000) |
Drošības apzīmējumi |
CB programma (IECEE) atzīta |
Prasa CE zīme (pašdeklarācija vai paziņotā iestāde). |
4. Atbilstība un sertifikācija
IEC atbilstība : Bieži tiek pārbaudīta caur CB shēmu (savstarpēja atzīšana vairāk nekā 50 valstīs).
EN atbilstība : Prasa CE zīmi, iesaistot:
- Testēšana saskaņā ar harmonizētajiem EN standartiem.
- Tehniskā dokumentācija saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām.
- Eiropas Savienības atbilstības deklarācija (DoC).
5. Atjauninājumi un harmonizācija
- EN standarti bieži sakrīt ar IEC, bet var atpalikt par 1–2 gadiem (piemēram, IEC 62368-1:2018→EN 62368-1:2020).
- Daži EN standarti ietver "valsts atkāpnes" (piemēram, Apvienotajā Karalistē pēc Brexit joprojām atsaucas uz BS EN).
Secinājums
- Izmantojiet IEC standartus, ja projektējat globāliem tirgiem (ASV, Japānas u.c. pamats).
- Ja pārdodat Eiropā, ievērojiet EN standartus (noteikti jāievēro CE atbilstībai).
- Daudzi ražotāji testē gan pēc IEC, gan EN, lai nodrošinātu piekļuvi globālajiem tirgiem.